Apdzīvotās vietas » Alstiķe

« Atpakaļ


ALSTIĶE


            Alstiķe (Halswigshof) – muiža Sēlpils politiskajā draudzē. Tās iedzīvotāji piederēja pie Sērenes jeb Jaunjelgavas evanģēliski luteriskās draudzes.

            Alstiķe savu nosaukumu ieguva no Heinriha fon Galena, saukta Halsvihs (Galen gen. Halswich; vēlākā rakstībā Halswig) vārda, kurš muižu saņēma lēnī 1526. gadā. 1591. gada oktobrī viņa mantinieki Augstrozes īpašnieks Georgs fon Rozens (Rosen) ar sievu Edi, dzimušu Halsvigu, pārdeva muižu hercogam Frīdriham par 32.500 Rīgas mārkām, jo hercogu piesaistīja muižā esošie meži. 1617. gada vasarā hercogs nodeva Alstiķi līdz ar virkni citu muižu savai laulātajai draudzenei Elizabetei Magdalēnai, bet hercogiene savukārt 1645. gadā piešķīra Alstiķi hercoga padomniekam un aģentam Polijā Johanam Vildemanam (Wildemann, arī Willmann, Wylman), kuru viņa bija iecēlusi arī par savas kancelejas direktoru. Pēc Johana Wildemana nāves hercogs Jēkabs 1654. gadā atpirka muižu no Wildemana mantiniekiem. 1678. gadā muižu nodeva kapteinim Heinriham fon Rēmeram (Roemer), kurš to pārvaldīja līdz 18. gs. sākumam.

            Alstiķe diezgan smagi cieta Lielajā Ziemeļu karā, tādēļ 1713. gadā hercoga ekonomiskās pārvaldes iestāde – kamera – izdeva rīkojumu par tukšās Alstiķes muižas pakļaušanu Taurkalnes amtam (Amt Tauerkalln), pavēlot Taurkalnes amtmanim Johanam Guthartam (Gutthardt) saremontēt muižas ēkas un atvest atpakaļ izklīdušos zemniekus. 1738. gadā abu muižu ienesīgums tika novērtēts vien uz 12.500 florīnu. 1739. gadā Alstiķi iznomāja kāds fon Rozenbergs (Rosenberg). Taču gribētāju saimniekot šajā muižiņā nebija daudz, un periodiski to atkal nodeva Taurkalnes pārvaldnieku ziņā. Uzskatāms apliecinājums tam ir 1748. gada Kurzemes hercogistes muižu revīzija, kuras laikā tika konstatēts, ka Alstiķei pieder 10 apdzīvotas un 2 tukšas zemnieku saimniecības, mežsarga māja un Alstiķes krogs. Pats muižas centrs tolaik bija neapdzīvots un muiža tika pārvaldīta kopā ar Taurkalni.

             Savukārt 1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā, kas notika drīz pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai, Alstiķe bija kroņa muiža, kuru nomāja Jaunjelgavā dzīvojošais kapteinis Renāts Anna fon Dubarils (Dubaril). Revīzijā reģistrēts muižas centrs, 8 zemnieku saimniecības, dzirnavas un divi krogi – Alstiķes un Varšānu krogs. Vismaz viena no kādreizējām Alstiķes saimniecībām – “Remenskas” – 1797. gadā piederēja Taurkalnei. Muižas novadā bija reģistrēti 152 iedzīvotāji: 78 vīrieši (51,3%) un 74 sievietes (48,7%). Pie dzimtļaudīm piederēja 122 (80,3%), pie brīvajiem ļaudīm – 30 (19,7%) personas. Bērni (0–14 g.v.) – 62 (40,8%), darbspējīgie – 80 (52,6%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 10 (6,6%).

            1797. gadā Alstiķē darbojās 5 amatnieki: dzirnavnieks ar zelli un kalējs, kas bija vācieši, poļu namdaris un skroderis – brīvs latvietis. Viens no krodziniekiem bija polis, otrs – brīvlaists latvietis Matīss Cabulovskis (Zabulowsky).

 

AVOTI un LITERATŪRA: 

 

●   Dokumenti par Alstiķes muižu – LVVA 554. f., 1. apr., 2633. l., 2.–12. lp.; 554. f., 3. apr., 1457. l., 53. lp.; 554. f., 3. apr., 531. l., 34. lp.; 554. f., 3. apr., 1276. l., 81. lp.; 554. f., 3. apr., 1283. l., 27. lp.
●   Bestallungs-Patent für den Herzoglich Kurländischen Rath Johann Wildemann. In: Das Inland, 1849, Nr. 25, Sp. 426.
●   Kurzemes hercogistes 1748. g. muižu revīzija: Sēlpils draudze. – LNB, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa: R X/100K/5/3, 21. lp.–23. lp.
●   Alstiķes muižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 69, S. 433–447.
●   Schroeders P.v. Beiträge zur Gütergeschichte Kurlands. I Teil: Semgallen. Hrsg. von der Kurländischen Ritterschaft o.O., 1981., S. 40.

 

Muntis Auns, Mārīte Jakovļeva