Apdzīvotās vietas » Celode

« Atpakaļ


CELODE


            Celode (Zelloden, Zelohden) – muiža Ventspils politiskajā draudzē. Tās iedzīvotāji piederēja pie Landzes evanģēliski luteriskās draudzes. Celode (landt tho Czallohden) dokumentos minēta 1428. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Cise fon Rutenbergs to izlēņoja Lovem Snēpelem (Louwe Snepel). No 1532. līdz 1665. gadam Celode piederēja Sakeniem (von der Osten gen. Sacken, arī von Sacken). 1685. gada janvārī toreizējais īpašnieks Zūru amtmanis Reinholds Hartvihs fon Mirbahs (Mirbach) pārdeva Celodi hercogam Frīdriham Kazimiram par 13 000 florīnu. Reāli hercogs muižu pārņēma 1687. gadā, kad tā tika pievienota kā pusmuiža Vārvei un ierādīta par dzīvesvietu Vārves rakstvedim Heningam Zanderam (Sander). Šajā gadā muižas ēku aprakstā minēts, ka dzīvojamajā mājā izbūvēta virtuve, vienā ēkas galā atrodas istaba, četri kambari un pagrabs, otrā galā – istaba ar kambari un ateju. Muižas saimniecības ēku kompleksu veidoja ērberģis, kūts, labības klēts, siera namiņš, rija un veca iesalnīca. Ieeja pagalmā bija caur vārtu būvi ar istabu virs tās. Vārtu vienā pusē bija zirgu stallis, otrā – ratnīca. Ēkas bija apjumtas salmiem, vienīgi ērberģim bija lubu jumts. 1692. gadā pie Celodes piederēja 11 zemnieku saimniecības (5¼ arkla) ar 13 saimniekiem, kā arī 5 t.s. vienkāju (Einfuesslinge) jeb sīkzemnieku saimniecības un mežsarga māja.

             1694. gadā pēc hercoga rīkojuma Celodi no Vārves atkal nodalīja, un tā tika ieķīlāta vispirms Bolšvingiem (Bolschwing), bet vēlāk Fokiem (Fock). Foku ķīlas lielums bija 10 000 alberta florīnu, kamēr 1738. gadā atzīmēts, ka Celode gadā ienes 5850 alberta florīnus. 1748. gadā Kurzemes hercogistes muižu revīzijas dokumentos tika norādīts, ka Celode ir patstāvīga muiža ar 3¾ arkla zemnieku zemes, kā arī ar sešām “mazām postažām” (11/2 arkla). Tas pēc kopējā zemes lieluma visumā atbilst 1692. gada datiem. Muižai trūka malkas cirsmu, tādēļ tā bija jāved trīs jūdzes tālu, bet būvkokus veda no Rendas. Savukārt 18. gadsimta 80. gados Celodes muiža bija Zūru ekonomijas (Oeconomie Suhrs) sastāvdaļa.

            Kad 1797. gadā, neilgi pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai, tika veikta iedzīvotāju revīzija, Celode kā muiža vairs nepastāvēja, un tās saimniecības bija pievienotas Zūrām. Par bijušo muižu atgādināja trīs saimniecības ar nosaukumu Zellode, Zelloden, bet pavisam Zūrās tajā laikā varēja būt 10 kādreizējās Celodes muižas zemnieku saimniecības. Spriežot pēc valodnieka Jura Plāķa ziņām, tās veidoja Celažciemu, kas atradās 3,5–4 km uz rietumiem no Zūru muižas. Minētajās 10 saimniecībās 1797. gadā bija 119 iedzīvotāji – 58 vīrieši (48,7%) un 61 sieviete (51,3%), pēc kā var spriest par aptuvenu Celodes muižas iedzīvotāju skaitu hercogistes pastāvēšanas beigu posmā. Bērni (0–14 g.v.) – 41 (34,5%), darbspējīgie – 63 (52,9%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 15 (12,6%). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 28,27 gadi, bet pieaugušo vidējais vecums –  40,08 gadi.


AVOTI un LITERATŪRA:

●   Dokumenti par Celodes muižu un tās īpašniekiem. – LVVA, 554. f., 1. apr., 2431., 2395., 2633. lieta; 554. f., 3. apr., 816., 817., 1457., 1458. l.; 6999. f., 44. apr., 1370., 1624. l.
●   Vārves muižas 1692. gada inventarizācija. – LVVA, 6999. f., 44. apr., 1108. lieta.
●   Taxation derer allodial Guether des ausgestorb. HF Kettlerischen Mannstammes. 1738.23.IX. – Seno aktu arhīvs Varšavā: AGDA, Varia z biblioteki narodowej, Nr.30., p. 1.-4.
●   Feldmann H., Mühlen H., von zur (Hg.). Baltisches historisches Ortslexikon. T. II.Lettland (Südlivland un Kurland). Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1990, S. 725.
●   Kurländische Güter–Chroniken. Neue Folge, I. Mitau, 1895, Beil. Nr. 46.
●   Kurzemes hercogistes 1748. g. muižu revīzija: Kuldīgas virspilskunga tiesa. – LNB, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa: R X/100K/5/2, 99. lp.–100. lp.
●   Plāķis J. Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. I. Kurzemes vārdi. Rīga, 1936, 297.–298. lpp.
●   Zūru muižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 84, S. 217–295.

Muntis Auns, Mārīte Jakovļeva