Apdzīvotās vietas » Dundagas mācītājmuiža

« Atpakaļ


DUNDAGAS MĀCĪTĀJMUIŽA

 

       Dundagas mācītājmuiža (Pastorats Widme Dondangen) atradās Piltenes apgabala Dundagas muižas novadā, uz Z no Dundagas centra, tag. Vīdales ielā 5. Baznīcas draudze Dundagā pastāvēja jau Livonijas laikā, bet tuvākas ziņas par tās mācītājiem ir kopš 16. gs. vidus. Pastorāta dibināšanas gads nav zināms. Mācītāja uzturēšanai mācītājmuižai tika piešķirtas vairākas zemnieku saimniecības, taču 1769. gadā Dundagas īpašnieks Karls fon der Ostens, saukts Sakens (von der Osten gen. Sacken), tās atsavināja un mācītājs turpmāk saņēma algu naudā.

       Starp Dundagas draudzes mācītājiem atzīmējami Jakobs Frīdrihs Bankavs (Bankau, arī Bankowius; kalpoja Dundagā no 1711. līdz 1725. g.; 1725. g. viņš publicēja latviešu valodā sprediķu grāmatu, kas kļuva populāra zemnieku vidū), Kuldīgas rātskunga dēls Jakobs Hugenbergers (amatā 1726–1768) un Dundagas muižas pārvaldnieka dēls Ulrihs Johans Cimermans (Zimmermann; amatā 1769–1795). U. J. Cimmermans nomira 1795. gada 28. februārī, bet draudzes vadību uz neilgu laiku pārņēma viņa vecākais dēls vikārs Johans Kristofers, kuru nomainīja 1796. gadā ieceltais mācītājs Georgs Karls Pēteris Rode (Rhode). Nākamajā gadā viņš salaulājās ar Dundagas muižas amtmaņa Frīdriha Vilhelma Vēgnera audžumeitu Agnesi Elizabeti Glēzeri (Gläser).

       1795. gadā Dundagas draudze līdz ar visu Piltenes apgabalu tika pievienota Krievijas impērijai. Saskaņā ar 1797. gada sākumā veiktās iedzīvotāju revīzijas ziņām tolaik Dundagas mācītājmuižā bija reģistrēti 10 iedzīvotāji, to vidū – trīs 10–13 gadus veci mācītāja audžubērni, muižas ekonome un kāds 90 gadus vecs atvaļināts zviedru armijas zaldāts no Štrālzundes, kas bija brīvi cilvēki, kā arī 4 dzimtcilvēki – kučieris, puisis, lopu kopēja un istabene.


AVOTI un LITERATŪRA:

●   Kallmeyer T., Otto G. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Riga, 1910, S. 180–181, 227, 436, 750;
●   Dundagas mācītājmuižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 10, S. 179.

Muntis Auns