Apdzīvotās vietas » Kuste

« Atpakaļ


KUSTE

            Kuste (Kusten) – hercoga muiža Ventspils politiskajā draudzē. Tās iedzīvotāji piederēja pie Ventspils ev. luteriskās draudzes. Senā muižas centra vieta tagad iekļauta Ventspils pilsētā un atrodas Ventas labajā krastā starp Kustes dambi, Robežu un Fabrikas ielu.

           1545. gadā Livonijas ordeņa mestrs Hermanis fon Brigenejs (Brüggenei) izlēņoja Kusti Hermanim Zēfeldam (Sehfeldt, Seefeld) un viņa sievai Elizabetei, dzim. Maidelei (Maydell). Pašās 16. gs. beigās vai 17. gs. sākumā Kuste nonāca hercoga Vilhelma rīcībā, kurš to ieķīlāja Joahimam Meinkem (Meincken). Hercogs paplašināja muižas robežas, tomēr tā joprojām bija visai neliela un tolaik ienesa tikai 200 fl. gadā. 1626. gadā hercogs Frīdrihs apstiprināja Meinkem un viņa sievai tiesības uz Kusti uz abu dzīves laiku. Meinke savukārt iznomāja Kusti Ventspils amtmanim Kasparam fon der Leijam (von der Leihe, von der Leie, arī Neuhoff gen. v. d. Ley), taču vienlaikus uz to pretendēja arī Ventspils birģermeistars Jakobs Jasperss, kurš muižu patvarīgi ieņēma. Jasperss ignorēja hercoga tiesas 1632. gada 3. jūlija lēmumu, ka viņam Kuste jāatbrīvo, un 1645. gadā lēņu reģistrā jau bija norādīts, ka Kuste ir Zēfelda jeb Jaspersa lēnis. Jaspersa mantinieki paturēja Kusti savā īpašumā līdz pat 17. gs. 90. gadu beigām, kad hercogs Frīdrihs Kazimirs atpirka Kusti no majora Aleksandra Jaspersa. Reāli Kuste hercoga pārvaldē nonāca 1701. gadā, kad to pievienoja Ventspils amtam jeb Sarkanmuižai. 1705. gada augustā to nodalīja atsevišķi un piešķīra parvaldīšanā bijušajam Sarkanmuižas amtmanim Kristianam Frīdriham Hardelofam (Hardeloff; † 1717. g. 21. maijā). Pēc tam, kad 1710. gadā nomira Vārves muižas ķīlas turētājs Oto Reinholds fon Dortēzens (Dorthoesen), arī Vārvi piešķīra Hardelofam, kurš pārvaldīja abas muižas līdz savai nāvei. Drīz pēc tam abas muižas atkal nošķīra.

1715. gadā Kustē bija reģistrētas 30 zemnieku saimniecības, no kurām 8 bija pušelnieku saimniecības. Kopā šajās 30 sētās dzīvoja 196 cilvēki, bet vēl 23 saimniecības bija tukšas. Muižā bija darbojies kalējs, taču inventarizācijas laikā viņš jau bija miris.

Pēc Hardelofa nāves Kusti piesķīra Vilhelmam Kristianam Korfam (Korff), turklāt to 1730. gadā ieķīlājot par 6600 alberta florīniem. 1739. gada jūnijā hercogs Ernsts Johans Bīrons Kusti no V. K. Korfa izpirka un nodeva pārvaldīšanā Fromholdam Ulriham fon Sakenam (Sacken), kurš nomāja arī Sarkanmuižu. Viņa ēra ilga līdz 1753. gada septembrim, kad gan Kusti, gan Sarkanmuižu sāka nomāt Krievijas ķeizariskās armijas Ņižegorodskas kājinieku pulka pulkvedis Andreass Manteifelis, saukts Scēge. (Manteuffel gen. Szoege).    

            1748. gada Kurzemes muižu revīzijas laikā Kustes muižas apstrādātā zemnieku zeme novērtēta kā 2¾ arkla liela, tukšā zeme – kā 2¼ arkla liela. Malka bijusi jāved no tāliem mežiem, būvkoki – no Rendas vai Kuldīgas.

Arī turpmākajos gados Kustes muižā saimniekoja Ventspils amta jeb Sarkanmuižas valdītāji. 1786. gada dokumentos Kuste apzīmēta kā Sarkanmuižas ekonomijas blakusmuiža, bet 1790. gadā kā Sarkanmuižas pusmuiža. Tāda tā bija arī 1797. gadā, kad drīz pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai, tika veikta iedzīvotāju revīzija. Tolaik Kustē reģistrēja 24 zemnieku saimniecības, kurās dzīvoja 351 cilvēks (168 vīrieši, 183 sievietes), no tiem 131 bērns (0–14 g.v.; 37,3%), 183 darbspējīgie (52,1%) un 37 veci ļaudis (≥ 60 g.v.; 10,6%). Tomēr Kustes pusmuiža šajā laikā vairs nebija identiska bijušajai Kustes muižai, jo tai bija pakļautas arī apmēram 10 bijušās Elšķenes (Elsken) pusmuižas saimniecības.

AVOTI un LITERATŪRA:

●   Hercoga kancelejas dokumenti 17.–18. gs. – LVVA, 554. f., 3. apr., 436., 442., 519., 522., 589., 665. u.c. lietas.
●   Sarkanmuižas, Kustes un Vārves muižu dokumenti. – LVVA, 6999. f., 44. apr., 541., 542., 545., 798., 1131., 1297., 1362., 1509. u.c. lietas.
●   Kurzemes hercogistes 1748. g. muižu revīzija: Kuldīgas virspilskunga tiesa. – LNB, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa: R X/100K/5/2, 97.–98. lp.
●   Sarkanmuižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 84, S. 37–95.
●   Schröders P., von. Beiträge zur Gütergeschichte Kurlands. T. 2: Kurland. [München]: Hrsg. von der Kurländischen Ritterschaft, 1983, S. 86–87.

Muntis Auns, Mārīte Jakovļeva