Apdzīvotās vietas » Mazirbes mācītājmuiža

« Atpakaļ


MAZIRBES MĀCĪTĀJMUIŽA

 

         Mazirbes mācītājmuiža (Privat Pastorats Widme Irben) atradās Piltenes apgabala Dundagas muižas novadā. Tās dibināšanas gads nav zināms. Pirms tam draudzes baznīca atradās Sīkragā (Sihkraggen, Sickraggen), taču laika gaitā pārcelta uz Mazirbi. Senākās ziņas par Mazirbes jeb Mazirbes–Ģipkas draudzes mācītājiem ir no 1676. gada, kad šajā amatā minēts Gosvins Hūneke (Hunecke). Mācītāji apkalpoja galvenokārt Dundagas novada jūrmalciemus, tāpēc nereti saukti arī par Dundagas jūrmalas mācītājiem (Dondangscher Strandt-Pastor). Draudzei bija arī filiālbaznīcas Āzenē (Ahsen), Ģipkā (Gipken) un Kolkā (Kolken, Domesnäs).  

        Mācītāja Matiasa Štobes (Stobbe) laikā (kalpoja draudzē no 1737. līdz 1760. g.) mācītājmuiža divreiz – 1741. un 1758. gadā – nodega, pie kam pirmajā ugunsgrēkā gāja bojā draudzes arhīvs, līdz ar to draudzes senākās metriku grāmatas saglabājušās tikai no 1741. gada. M. Štobe iedibināja tradīciju pievienot parastajiem miršanas ierakstiem īsas biogrāfiskas ziņas par mirušo – viņa laulībām, bērniem un dažām rakstura iezīmēm.

         No 1770. līdz 1811. gadam draudzes mācītājs bija Frīdrihs Kristians Ludvigs (Ludwig). Kad pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijai 1797. gadā tika veikta iedzīvotāju revīzija, mācītāja ģimenē bez viņa paša vēl atzīmēta sieva Konstancija Ģertrūde, dzim. Konradi (Conradi), četras meitas, māsa un krustmeita. Mācītājmuižas kalpotāji bija Dundagas muižai piederoši dzimtļaudis – kalps, puisis un 2 kalpones, kā arī 78 gadus vecs zirgu gans.

        Pie mācītājmuižas piederēja 4 saimniecības – divas Brausku mājas uz A no mācītājmuižas, kā arī „Andžiki“ un „Zuteni“. 1797. gadā mācītājmuižā un tās saimniecībās reģistrēti  85 iedzīvotāji: 10 brīvie (11,8%; 2 vīrieši, 8 sievietes) un 75 dzimtļaudis (88,2%; 38 vīrieši, 37 sievietes). Bērni (0–14 g.v.) – 26 (30,6%), darbspējīgie – 47 (55,3%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 12 (14,1%).


AVOTI un LITERATŪRA:

●   Kallmeyer T., Otto G. Die evangelischen Kirchen und  Prediger Kurlands. Riga,1910, S. 187–188, 680–681.
●   Mazirbes mācītājmuižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 10, S. 186–191.
●   Zariņa Gunita. Irbes-Ģipkas-Kolkas draudzes demogrāfijas aspekti 18. gadsimtā. –  Ventspils Muzeja Raksti VI. Ventspils, 2009. 94.–107. lpp.


Muntis Auns