Apdzīvotās vietas » Pasiekste

« Atpakaļ


PASIEKSTE


            Pasiekste (Passeexten) – privātmuiža Ventspils politiskajā draudzē. Tās iedzīvotāji piederēja pie Ventspils evanģēliski luteriskās draudzes. Pasiekste ar nosaukumu Passeyxten rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 1355. gadā, kad tās novadā piešķirts lēnis Heinriham Goisterenam (Goysteren). 1543. gadā muiža ar 3 zemnieku saimniecībām un 8 arkliem zemes tika izlēņota Heinriham Noldem, bet kopš 16. gs. beigām īpašnieki vairākas reizes mainījās. 1653. gadā Pasieksti ieguva Magnuss Korfs (Korff), 18. gs. pirmajā pusē tā piederēja Brukeniem-Fokiem (Brucken gen. Fock) un Torkiem (Torck), gadsimta otrajā pusē – vēlreiz Korfiem, bet 19. gs. īpašnieki atkal vairākkārt mainījās.

            1748. gadā muižai piederēja ap 11 zemnieku saimniecību, no kuram viena bija  tukša. Tolaik Pasiekstē bija vējdzirnavas ar diviem gaņģiem, kuru būve izmaksājusi 1000 alberta dālderus un kuru apkalpošanai nodarbināti divi strādnieki. Taču vēja un apmeklētāju trūkuma dēļ tās netika pastāvīgi darbinātas, tādēļ muižas īpašniekam bija nodoms dzirnavas pārdot.

            18. gs. 90. gados muižas īpašniece bija atraitne Juliana Elizabete fon Korfa, kura tur dzīvoja kopā ar diviem dēliem un meitu. Kad nepilnus divus gadus pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai veica iedzīvotāju revīziju (1797), Pasiekstē līdztekus muižas centram reģistrēja 7 zemnieku saimniecības un krogu, taču ne dzirnavas, ne dzirnavnieki vairs nebija pieminēti. Krogā saimniekoja ebreju krodzinieks Mozess (Mosis), tur mitinājās arī ebreju degvīna dedzinātāja un vācu mūrnieka ģimene. Starp muižas ļaudīm reģistrēti arī mājskolotājs Johans Gotfrīds Langvalds, vācu skrodera ģimene un vairāki dzimtļaudis – vagars, pavārs, kučieris un daži citi muižas kalpotāji. Kopumā revīzijas sarakstā ierakstīti 108 iedzīvotāji – 52 vīrieši (48,15%) un 56 sievietes (51,85%), no kuriem 26 bija brīvi cilvēki (24,1%; 12 vīrieši, 14 sievietes) un 82 – dzimtļaudis (75,9%; 40 vīrieši, 42 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 29,82 gadi, bet pieaugušo vidējais vecums – 43,09 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 32 (29,6%), darbspējīgie – 66 (61,1%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 10 (9,3%). Etniskā ziņā latviešu skaits un īpatsvars Pasiekstē sakrita ar dzimtļaužu skaitu, savukārt vāciešu bija 15 (13,9%), ebreju – 11 (10,2%).

 

AVOTI un LITERATŪRA:

//www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden.html?lang=de&suchstring1=Bauer093#jump
●   Kurzemes hercogistes 1748. g. muižu revīzija: Kuldīgas virspilskunga tiesa. – LNB, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa: R X/100K/5/2, 53.–54. lp.
●   Pasiekstes muižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 84, S. 195–198.
●   Schröders P., von. Beiträge zur Gütergeschichte Kurlands. T. 2: Kurland. [München]: Hrsg. von der Kurländischen Ritterschaft, 1983, S. 87.


Muntis Auns