Apdzīvotās vietas » Puzenieki

« Atpakaļ


PUZENIEKI

            Puzenieku (Pusseneeken) muiža atradās Piltenes apgabala ziemeļdaļā, Piltenes politiskajā draudzē. Muiža izveidota 1641. gadā, kad toreizējais Puzes muižas īpašnieks Johans Ēvalds Mirbahs (Mirbach) nodalīja Puzeniekus, ko nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, kurš 1653. gadā atpirka no Ketleriem Embūtes muižu, tādejādi liekot pamatu Mirbahu dzimtas Puzenieku un Embūtes līnijām. 1847. gadā Puzenieku muiža tika pārdota, bet no 1854. gada tā piederēja Grotusu (Grotthuß) dzimtai.

            Kad neilgi pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijas impērijai tika veikta iedzīvotāju revīzija, Puzenieku muižā kā apdzīvotas vietas atzīmēja muižas centru, Ameļu (Ammeln) pusmuižu, divus krogus (Stendes krogs un Dzirnu krogs), 31 zemnieku sētu, 5 mežsargu mājas un 4 amatnieku mājas. No šajā revīzijā minētajiem mājvārdiem tikai Egles (Eggle) nav atpazīstamas 20. gs. pirmās puses kartēs, bet Šadiņi pārdēvēti par Puķukalniem. Zemnieku saimniecības starp Puzenieku muižu (16 sētas) un Ameļu pusmuižu (15 sētas) bija sadalītas līdzīgās daļās pēc ģeogrāfiskā izdevīguma principa. Pēc iedzīvotāju skaita gan galvenajai muižai, gan Ameļu pusmuižai bija pakļauti 250 dzimtcilvēki, tāpat arī visai līdzīgs bija darbspējīgo 15–59 gadus vecu vīriešu skaits – attiecīgi 59 un 65. Pie Puzenieku muižas piederēja Upmaļciems Stendes labajā krastā un Rūmciems uz austrumiem no tā, kā arī vairākas viensētas, pie Ameļu pusmuižas – Desciems jeb Dūmciems un Līcniekciems 2–3 km attālumā no pusmuižas, un dažas viensētas. Zemnieku sētās saimes lielums svārstījās no 9 līdz 23 cilvēkiem. Vidēji saimē bija 16,7 cilvēki.

            Kopā 1797. gadā Puzeniekos reģistrēti 673 iedzīvotāji: 339 vīrieši (50,4%) un 334 sievietes (49,6%). No tiem 104 (15,4%; 62 vīrieši, 42 sievietes) bija brīvi cilvēki, 569 – dzimtļaudis (84,6%; 277 vīrieši, 292 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 23,98 gadi, pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums – 39,16 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 266 (39,5%), darbspējīgie – 369 (54,8%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 38 (5,7%). Reģistrēti 7 bēgļi – 25–49 gadus veci vīrieši. Pēc tautības 598 jeb 88,9% Puzenieku iedzīvotāji bija latvieši, 33 – vācieši, 33 – ebreji, 4 – zviedri, 2 – poļi, 2 – somi un, spriežot pēc 1798. gada brīvo ļaužu saraksta, viens lietuvietis.
            Muižas īpašnieks 1797. gadā bija Frīdrihs Karls fon Mirbahs (1767–1842), kurš bija laulājies ar Karolīnu Katarīnu, dzim. fon Bēru (Behr). Muižas centrā dzīvoja 45 cilvēki, no tiem 21 bija dzimtcilvēks. Muižā bija ierīkota degvīna dedzinātava (Brandwein Haus), kurā saimniekoja ebrejs Nahmans; kopā ar viņa ģimeni tur dzīvoja arī ebreju skolotājs un divi mazgadīgi apgādājamie. Novadā darbojās 16 amatnieki – audējs, bisu meistars, kurš vienlaikus bija arī Stendes kroga krodzinieks, ar zelli, dzirnavnieks ar zelli, podnieks, sedlinieks, virpotājs (visi vācieši), jau minētais degvīna dedzinātājs (ebrejs), būvmeistars, galdnieks, kalējs, mucinieks, mūrnieks un divi muižas pavāri (visi latvieši – dzimtcilvēki). Muižai bija arī dārznieks, mednieks un divi mežsargi.

 

AVOTI un LITERATŪRA:

●   Deutsche Biographie: Mirbach, von. – //www.deutsche-biographie.de/sfz75257.  html; skatīts 14.03.2013.
●   Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil Kurland. Band 1. Goerlitz, [1937], S. 546. ff.
●   Puzenieku muižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 60, S. 391–423.
●   Puzenieku muižas 1798. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 61, S. 288.

Muntis Auns