Apdzīvotās vietas » Puzes mācītājmuiža

« Atpakaļ


PUZES MĀCĪTĀJMUIŽA

 

     Puzes mācītājmuiža (Pussische Pastorat) atradās Piltenes apgabala Puzes muižas novadā. Mācītajmuižas dibināšanas gads nav zināms, bet tā pastāvējusi jau 1631. gadā. Senākās ziņas par Puzes draudzes mācītājiem ir no 1656. gada; ilgadēji draudzes mācītāji bija Johans Gampers (amatā 1656–1687), Tobiass Šmits (Schmidt; amatā 1688–1711), Matiass Grupēnijs (Grupenius; amatā 1721–1742), Dītrihs Georgs Tīdens (Tieden; 1743–1759), Mihaels Frīdrihs Borēcijs (Boretius; amatā 1760–1793). Pie Puzes baznīcas draudzes piederēja Puzes un Puzenieku muižas iedzīvotāji. Nereti Puzes mācītāji apkalpoja arī kaimiņdraudžu ļaudis, it īpaši Ugāles un Popes iedzīvotājus.

     1795. gadā pastorāts līdz ar Piltenes apgabalu nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 18. gs. 90. gadu situāciju fiksēja 1797. gadā veiktā revīzija. Tolaik par mācītāju strādāja M. F. Borēcija dēls Ēvalds Frīdrihs Borēcijs (amatā 1795–1834), kurš dzīvoja kopā ar māti Mariju Šarloti, brāli un māsu. Vēl mācītājmuižā bija reģistrētas divas brīvas latviešu meitenes – kalpone Justīne Katrīne Bethere un atradene Jūle, kā arī 5 Puzes muižai piederoši dzimtcilvēki – kučieris, lopu kopēja ar meitu un divas kalpones.

     Mācītājmuižai piederēja 3 zemnieku saimniecības – “Puļķi”, “Saules” un “Kapši“ uz Z no Puzes, bet tās nebija izvietotas vienkopus. 1797. gadā “Puļķos” un “Saulēs“ bija pa 12 iemītniekiem, “Kapšos” – 19. “Kapšos” bez kalpiem, puišiem un meitām dzīvoja arī divas piedzīvotāju ģimenes.

     Pavisam Puzes mācītājmuižā 1797. gadā bija 54 iedzīvotāji – 6 brīvie (11,1%; 2 vīrieši, 4 sievietes) un 48 dzimtcilvēki (88,9%; 22 vīrieši, 26 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 23,81 gads, bet pieaugušo vidējais vecums – 35,35 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 18 (33,3%), darbspējīgie – 32 (59,3%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 4 (7,4%).

AVOTI un LITERATŪRA:

●   Kallmeyer T., Otto G. Die evangelischen Kirchen und  Prediger Kurlands. Riga,1910, S. 191–192.
●   Feldmann H., Mühlen H., von zur (Hg.). Baltisches historisches Ortslexikon. T. II.Lettland (Südlivland un Kurland). Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1990, S. 490.
●   Puzes mācītājmuižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 60, S. 383–385.
●   Puzes draudzes metriku grāmata. – LVVA, 235. f., 1. apr., 161. lieta.


Muntis Auns