Apdzīvotās vietas » Stirbe

« Atpakaļ


STIRBE


            Stirbe (Stirben) – muiža Ventspils politiskajā draudzē. Stirbes ciems (Stürben) pirmoreiz dokumentos pieminēts 1494. gadā. Par Stirbes muižu 16.–17. gs. drošas ziņas pagaidām nav izdevies iegūt, taču 18. gs. sākumā tā atradās hercoga īpašumā, lai arī bija ieķīlāta Matiasam Vilhelmam fon Dortēzenam (Dorthoesen). Līdz ar Stirbi viņš pārvaldīja arī Elkšķenes (arī Elšķene; Elsken) muižiņu. 1709. gadā abas ieguva bijušais Zūru (Suhrs) muižas rakstvedis (Amtschreiber) Georgs Welferts (Wölffert), kuru 1711. gada beigās pēc hercoga Ferdinanda rīkojuma iecēla arī par Zūru muižas pārvaldnieku (Amtmann). 18. gs. 20. gados Stirbi nodeva hercogienes Annas Joanovnas rīcībā, un tā atkal nonāca Dortēzenu ķīlas valdījumā, bet vēlāk tika iznomāta.  

            1730. gadā, kad Stirbi nomāja kāds leitnants Keizerlings (Keyserling), muižai piederēja 6 apdzīvotas un 5 tukšas zemnieku saimniecības, kā arī divas kambarnieku mājas, bet divas saimniecības iepriekšējos laikos bija pievienotas Zūrām. Otru muižas daļu veidoja Elkšķenes pusmuiža ar 11 apdzīvotām un 10 tukšām zemnieku saimniecībām, divām mežsargu mājām, bet trīs saimniecības bija pievienotas Elkšķenes mežniecībai. Elkšķene jau 1705. gadā bija ierādīta par mitekli Ventspils mežzinim. Savukārt 1748. gada Kurzemes muižu revīzijas laikā Stirbes un Elšķenes zemnieku zeme tika novērtēta kā attiecīgi 3 ½ un 4 ½ arkla liela, bet neapdzīvotā zeme bija 2 un 8 3/8 arkla liela. Elkšķenes pusmuižu joprojām par savu dzīvesvietu izmantoja Ventspils mežzinis, taču zemnieki bija pakļauti Stirbes muižai. Pie Ventspils ceļa pastāvēja Stirbes krogs. Līdzīgi citām apkārtējām muižām, malku Stirbes muižas vajadzībām bija jāved no trīs jūdžu tālām cirsmām, bet būvkokus – no Kuldīgas un Rendas mežiem.

            18. gs. otrajā pusē Stirbe tika periodiski ieķīlāta un iznomāta dažādām personām, nereti kopā ar Zūru muižu. Kopš 18. gs. 80. gadu beigām Zūras un Stirbe atradās Kurzemes hercogistes pēdējā oberburggrāfa Oto Hermaņa fon der Hovena (von der Howen) valdījumā, kurš Stirbi pārveidoja par Zūru pusmuižu. Līdz ar to 1797. gada iedzīvotāju revīzijā Stirbe atsevišķi vairs nav pieminēta, taču Zūru muižas zemnieku sētu sarakstā atpazīstami apmēram 10 kādreizējie Stirbes muižas mājvārdi. Savukārt Elkšķenes zemnieku saimniecības 1797. gadā jau kā Kustes pusmuižas daļa piederēja Ventspils muižai jeb Sarkanmuižai, kamēr Elkšķenes centrā joprojām pastāvēja Ventspils mežniecība (Windausche Forstei Elsken).

   

AVOTI un LITERATŪRA:


●   //www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=608
            Daži dokumenti par Stirbes muižu un tās valdītajiem. – LVVA, 554. f., 1. apr., 1360. l., 75. lp.; 554. f., 3. apr., 662. l., 132. lp.; 554. f., 1. apr., 2635. l., 203. lp.            
●   Stirbes muižas 1730. g. inventarizācija – LVVA, 6999. f., 44. apr., 990. lieta.
●   Kurzemes hercogistes 1748. g. muižu revīzija: Kuldīgas virspilskunga tiesa. – LNB, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa: R X/100K/5/2, 92.–93. lp.
●   Feldmann H., Mühlen H., von zur (Hg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil II. Lettland (Südlivland und Kurland). Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1990, S. 616.
●   Schröders P., von. Beiträge zur Gütergeschichte Kurlands. T. 2: Kurland. [München]: Hrsg. von der Kurländischen Ritterschaft, 1983, S. 88.
●   Zūru muižas 1797. g. iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 84, S. 220–288.

Muntis Auns, Mārīte Jakovļeva