Apdzīvotās vietas » Ugāles mācītājmuiža

« Atpakaļ


UGĀLES  MĀCĪTĀJMUIŽA

            Ugāles mācītājmuiža (Ugahlsche Pastoraths Widme) atradās Piltenes apgabala Ugāles muižas novadā. Tās dibināšanas gads nav zināms. Tagadējā mūra baznīca celta 1694.–1697. gadā, bet ziņas par Ugāles draudzes mācītājiem ir kopš 17. gs. vidus. Ilggadēji draudzes mācītāji bija Johans fon Geiks (Geik; amatā 1676–1699), Francs Joahims Simonis (amatā 1699–1711), Liepājā dzimušais Joahims Kīns (Kühn; amatā 1711–1721), kurš pēc tam kļuva par Piltenes mācītāju un Piltenes apgabala superintendentu, kā arī Ādams Valentīns Hartišs (Hartisch; amatā 1748–1760). Pēc Hartiša, kurš pārgāja uz Grobiņas draudzi, par Ugāles mācītāju kļuva Joahima Kīna dēls Frīdrihs Gothards (amatā 1761–1790), kam sekoja Frīdriha Gotharda jaunākais dēls Kristofs Vilhelms Kīns (amatā 1790–1803), tādējādi Kīni bija Ugāles mācītāju dinastija trīs paaudzēs.

           1797. gada revīzijā, kas veikta drīz pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijai, kā mācītājmuižas iemītnieki reģistrēti K. V. Kīns ar sievu  Karolīnu, dēlu, meitu un sievasmāti. Mācītājmuižā dzīvoja arī ekonome, bērnaukle (abas, spriežot pēc vārda un uzvārda, vācietes) un kučiera ģimene. Kučiera ģimene, kurā bija viņa tēvs (pēc amata mūrnieks) un māte (mācītājmuižas lopu kopēja), piederēja pie dzimtcilvēkiem.

            Pie mācītājmuižas piederēja ķesterāts un 3 zemnieku sētas. Pati mācītājmuiža atradās nepilnus 2 km uz D no Ugāles baznīcas, tai piederošās Kauliņu mājas – ap 1,5 km uz ziemeļaustrumiem, “Atmati” un “Koši” – nepilnu kilometru uz dienvidiem no mācītājmuižas. Ķesterātā dzīvoja „ķesteris un latviešu priekšdziedātājs” Pēteris ar sievu Tīģi, Pētera brāļadēls ar sievu un dēlu un kalps ar sievu un 2 meitām. “Atmatos”, “Košos” un “Kauliņos” bija samērā lielas saimes – attiecīgi 20, 20 un 18 cilvēki. Katrā saimniecībā bez saimniekiem dzīvoja vēl divas kalpu ģimenes un viena vaļinieka ģimene, kā arī daži neprecēti puiši un meitas vai nespējnieki. “Atmatos” un “Kauliņos” bija 4 darbspējīgi vīrieši (neskaitot vaļiniekus), “Košos” – 5.

            Kopā Ugāles mācītājmuižā 1797. gadā bija 77 iedzīvotāji – 7 brīvie (2 vīrieši, 5 sievietes) un 70 dzimtcilvēki (90,9%; 33 vīrieši, 37 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 26,28 gadi, bet pieaugušo vidējais vecums – 37 gadi. Bērni (0–14. g.v.) – 24 (31,2%), darbspējīgie – 50 (64,9%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 3 (3,9%). Visvecākā bija mācītāja sievasmāte Sofija Jensena, kura bija saniegusi 87 gadu vecumu, kā otrs vecākais ar 70 gadiem sekoja ķesteris.


AVOTI un LITERATŪRA:

●  
Kallmeyer T., Otto G. Die evangelischen Kirchen und  Prediger Kurlands. Riga,1910, S. 194–195.
●   Ugāles mācītājmuižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 60.

Muntis Auns