Apdzīvotās vietas » Ziras

« Atpakaļ


ZIRAS


            Ziras (Sirgen, Szirgen) – privātmuiža Piltenes apgabala ziemeļdaļā, Piltenes politiskajā draudzē. Kopš 1253. gada Ziras bija Kurzemes bīskapa īpašums. Vēl 1582./1583. gada Kurzemes bīskapijas vaku grāmatā Ziras figurēja kā ciems ar 7 saimniecībām un 2 sīksaimniecībām, kas bija izlēņotas trim personām. Kad īsti izveidoja muižu, precīzi nav zināms. 17. gs. sākumā Ziru muiža piederēja Grothusiem (Grothuss), tad nonāca Manteifelu-Scēgu īpašumā (Manteuffel-Szoege jeb Manteuffel gen. Szoege). 1675. gadā Piltenes landrāts Karls Manteifels-Scēge pārdeva Ziras Eberhardam Ādolfam fon Heikingam (Heucking), un Heikingi saimniekoja Zirās līdz 18. gs. 30. gadu sākumam. Kā vienu no ievērojamākajiem muižas īpašniekiem var minēt Polijas karaļa kambarkungu Vilhelmu Aleksandru fon Heikingu, kurš mantoja muižu 1684. gadā un kuru 1693. gadā iecēla par landrātu. Viņš bija viens no aktīvākajiem Piltenes apgabala politikas veidotājiem 17./18. gs. mijā. 1736. gadā kā Ziru īpašnieks dokumentos minēts Frīdrihs Joahans fon Šlipenbahs (Schlippenbach), kurš vienlaikus bija arī Lieldupļu (Gross-Duppeln) muižas īpašnieks, bet 1745. gadā Ziras kā mantojamu ķīlas valdījumu ieguva Dundagas muižas virspārvaldnieks Frīdrihs Vilhelms Vēgners. Savukārt 18. gs. 90. gados Ziru īpašnieki nāca no Osten-Sakenu (Osten-Sacken jeb von der Osten gen. Sacken) dzimtas. 1797. gadā īpašnieks bija Oto fon der Osten-Sakens. Ziru iedzīvotāji piederēja pie Piltenes luterāņu draudzes.

            Nepilnus divus gadus pēc Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala pievienošanas Krievijai tika veikta iedzīvotāju revīzija (1797), kuras laikā Zirās reģistrēja muižas centru ar krogu, Dzirnavkrogu, divas mežsargu mājas, 18 zemnieku saimniecības un nabagmāju (Invaliden Haus). Vidējais saimes lielums zemnieku saimniecībās bija 17 cilvēki.

Revīzijas sarakstā ierakstītas 422 personas – 194 vīrieši (46%) un 228 (54%) sievietes. No tiem 49 bija brīvi cilvēki (11,6%; 27 vīrieši, 22 sievietes), bet 373 (88,4%; 167 vīrieši, 206 sievietes) – dzimtļaudis. Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 25,42 gadi, pieaugušo vidējais vecums – 39,97 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 155 (36,7%), darbspējīgie – 223 (52,9%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 44 (10,4%). Vecākie iedzīvotāji bija kādreizējais muižas pavārs Krišs (90 g.v.) un Lehle māju saimnieka Andreja tēvs Krists (89 g.v.). Atzīmēti arī 7 bēgļi.

Tautība norādīta tikai dažām personām – muižas medniekam Heinriham Grosefskim, kurš bija vācietis, un degvīna dedzinātājam – ebrejam Solomonam Jozepam ar viņa ģimeni. Izņemot Jozepa ģimeni, pārējie brīvie Ziru novada iedzīvotāji, spriežot pēc viņu vārda un uzvārda, bija vācieši. Nav atzīmēts neviens brīvais latvietis. Pieņemot, ka visi dzimtļaudis bija latvieši, jāsecina, ka Ziru novada iedzīvotāju etniskā piederība 1797. gadā bija šāda: 373 latvieši (88,4% ), 41 vācietis (9,7%) un 8 ebreji (1,9% ).

 Ziru muižas centrā reģistrēts samērā daudz iedzīvotāju – 65. No tiem 26 bija brīvie, 39 – dzimtļaudis. Starp muižas iemītniekiem bija O. fon der Osten-Sakens un pāris viņa radinieces, muižas pārvaldnieks Antons Pernavs ar ģimeni, mājskolotājs Karls Rogers un dažas citas personas; no dzimtcilvēkiem – pavārs ar mācekli, divi mednieki ar palīgu, dārznieks, mucinieks, kalējs un viņu ģimenes locekļi, kučieris, vairāki kalpi un kalpones un citi.

Ziru muižā un novadā darbojās 9 amatnieki: galdnieks, podnieks, kurpnieks ar mācekli (visi vācieši), degvīna dedzinātājs (ebrejs) un dzimtļaudīm piederošie kalējs, namdaris, mucinieks, pavārs ar mācekli, kā arī dārznieks; vēl reģistrēts arī skrodera māceklis un bijušais muižas pavārs. Vairākus muižas kalpotājus – vienu no medniekiem, kučieri, dārznieku un sulaini – O. fon der Osten-Sakens bija atvedis no viņam agrāk piederējušās Lēnu (Lehnen) muižas.

 

AVOTI un LITERATŪRA:

●   Arbusow L. Ein Verzeichnis der bäuerlichen Abgaben im Stift Kurland (1582/83). – Latvijas Universitates raksti, X. Rīga, 1924, 210. lpp.
●   Dokumenti par Ziru muižu un tās īpašniekiem – LVVA, 6999. f., 39. apr., 12., 51. lieta; 6999. f., 44. apr., 1241., 1358. l.; 554. f., 2. apr., 3221. l.; 1100. f., 1. apr., 55. l. u.c. 
●   Feldmann H., Mühlen H., von zur (Hg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil II. Lettland (Südlivland und Kurland). Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1990, S. 595.
●   Ziru muižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 60, S. 505–520.

 

Muntis Auns