Apdzīvotās vietas » Zlēkas

« Atpakaļ


ZLĒKAS

             Zlēkas (Schleck) – privātmuiža Piltenes apgabala ziemeļdaļā, Piltenes politiskajā draudzē. Livonijas laikā Zlēku novads bija Kurzemes domkapitula īpašums. 1561. gada 16. janvārī hercogs Magnuss izlēņoja Ēdoles un Zlēku domēnes jeb muižu iecirkņus (Amt) Kurzemes bīskapijas koadjutoram un domkapitula prāvestam Ulriham fon Bēram (Behr). Drīz pēc tam Ulrihs parcēlās uz Vāciju, atstājot minētos īpašumus savam jaunākajam brālim Johanam Bēram (1543–1613). Viņš ir  fon Bēru dzimtas Kurzemes līnijas pamatlicējs. Zlēkas Bēriem piederēja līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā.

            Spriežot pēc ziņām, ko 18. gs. otrajā pusē pierakstījis Zlēku draudzes mācītājs Johans Georgs Bitners (Büttner), Zlēkas stipri cieta 1710. gada mērī, kad izmirušas un izzudušas daudzas saimniecības. Lai tās atjaunotu, muižas īpašnieks Piltenes landrāts Ulrihs fon Bērs (1669–1749) pieņēmis bēgļus no citiem novadiem, kā arī ar varu un viltu padarījis par dzimtcilvēkiem gan brīvos latviešus, gan vāciešus. Notikusi arī saimju pārcelšana, bet kādreizējo Palgu un Cirkales ciemu vietā izveidotas pusmuižas, likvidēts arī Arriwen ciems Ventas krastā. Laulību ceļā 18. gs. sākumā Ulrihs Bērs  savā īpašumā ieguva arī līdz tam fon Sakeniem (Sacken, arī Osten-Sacken) piederošo Abavas (Abau) muižu, kas vēlāk kļuva par Zlēku pusmuižu.

Pēc valodnieka Jura Plāķa ziņām, Zlēku novadā bijuši šādi ciemi: Abaiķnieki (faktiski sētu grupa – tās ar dažiem izņēmumiem bija izvietotas  ap 10 km garā joslā abpus Abavai), Ezermalnieki (Usmas ezera R krastā vai ezera tuvumā izvietotās sētas), Amiļnieki jeb Amiļciems (tag. Ameļciems uz R no Usmas ezera), Blusciems (~7 km uz ZA no Zlēkām), Laidzciems (~4 km uz ZA no Zlēkām) un Zlēkstendciems. Zlēkstendciems atradās Stendes krastos  ap 6 km uz ZA no Ugāles, un Ugāles muižas zemes šķīra to no Zlēkām.

1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā drīz pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijai Zlēkās līdztekus muižas centram reģistrēti 3 krogi (Baznīckrogs, Dobkrogs, Upeskrogs), mežniecība, 2 mežsargu mājas, 68 zemnieku saimniecības un 12 būdeļnieku (Stübner) mājas, taču nav pieminētas pusmuižas, lai gan tās joprojām pastāvēja. Mežniecību vadīja Johans Kristians Štrauss, bet visi krodzinieki nāca no dzimtļaužu vidus. 20. gadsimta kartēs līdz šim nav izdevies konstatēt tikai 7 zemnieku saimniecību atrašanās vietu, vēl dažu saimniecību identifikācija nav īsti droša, līdz ar to iespējams lokalizēt vismaz 85–90% 1797. gada revīzijas sarakstā minēto sētu. Zemnieku sētu saimes lielums bija no 9 līdz 30 cilvēkiem, vidēji – 20. Parasti sētā bija 5–6 darbspējīgi vīrieši.

            Kopumā 1797. gadā Zlēku novadā reģistrēti 1677 iedzīvotāji: 836 vīrieši (49,85%) un 841 sieviete (50,15%). No tiem 82 (4,9%; 36 vīrieši, 46 sievietes) bija brīvi cilvēki, bet 1595 (95,1%; 800 vīrieši, 795 sievietes) – dzimtcilvēki. Dalījums brīvajos un dzimtcilvēkos atbilst arī Zlēku iedzīvotāju etniskajam sastāvam, jo šķiet, ka visi brīvie pēc tautības bija vācieši; revīzijas sarakstā nav minēts neviens brīvs latvietis, nedz arī polis vai ebrejs, vai kādai citai tautai piederīgais. Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 24,58 gadi, bet pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums – 38,49 gadi. Bērni (0–14 g.v.) –  618 (36,9%), darbspējīgie – 951 (56,7%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 108 (6,4%).

            1797. gadā Zlēku īpašnieks bija iepriekšminētā Ulriha fon Bēra mazdēls Georgs Ulrihs fon Bērs (1745–1813), kurš dzīvoja muižā ar sievu Benignu Amāliju Lovīzi, dzimušu fon Noldi, un trim audžumeitām. Muižas pārvaldnieks jeb amtmanis bija holšteinietis Johans Heinrihs Sallijs. Pavisam muižas centrā reģistrēti vismaz 150 iedzīvotāji (t.sk. 49 bērni), no tiem 78 brīvie un 72 dzimtcilvēki. Bez fon Bēra un Sallija ģimenes muižā vēl dzīvoja ārsta Johana Gotfrīda Hibnera (Hübner) un ērģelnieka Georga Daniela Kēlera (Köhler) ģimene, mājskolotājs Ferdinands Gotlībs Reihvalds no Šlēzvigas, kā arī muižas rakstvedis, divi mežsargi, virpotājs, atslēdznieks, kurpnieks, brūveris, kučieris, saimniece, vešeriene un vairāki sulaiņi un istabenes. Dzimtļaužu vidū bija skolotājs Andrejs, pavārs, kučieris, divi kalēji un viens kalēja māceklis, divi audēji, mucenieks, skroderis ar diviem mācekļiem, dārznieks ar mācekli, lopu uzraudze, veļas mazgātāja, slimnieku kopējs un kopēja un citi. Starp zemnieku sētu iedzīvotājiem minēti tikai divi kalēji, bet Upeskroga krodzinieks bija namdaris.


AVOTI un LITERATŪRA:

●   Bēru dzimtas dokumentu kolekcija. – LVVA, 1100. fonda 1. apraksts.
●   Zlēku draudzes metriku grāmata. – LVVA, 235. f., 1. apr., 172. lieta, 107. lpp.
●   Zlēku muižas 1797. gada iedzīvotāju revīzija. – Herdera institūta arhīvs Mārburgā: DSHI 550, Kurländische Seelenrevisionen, Bü. 60, S. 429–491.
●   Behr U. Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland. Verden, 1979.
●   Plāķis J. Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. I. Kurzemes vārdi. Rīga, 1936. 294., 297. lpp.
●   Lancmanis I.  Zlēkas. – Māksla Plus. 2001. g. nr. 1.
●   Jakovļeva M. Avoti Latvijas novadu vēsturei: Bēru dzimtas 17. gs. dokumentu kolekcija Latvijas Valsts vēstures arhīvā. – Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. 2007. (61. sēj.), Nr. 2., 37.–47. lpp.

Muntis Auns