Avoti » Polijas-Lietuvas ūnijā. Ļubļinā.

« Atpakaļ


Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācija Polijas-Lietuvas ūnijā. Ļubļinā, 1569. gada 3. augustā.

 

      Mēs, Sigismunds Augusts, ar Dieva žēlastību Polijas karalis, Lietuvas, Rutēņu, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijevas, Volīnijas, Podlahijas, Livonijas utt. lielkņazs, ar šo rakstu pasludinām visiem un ikvienam, kuram tas jāzina, ka viņa Gaišība Gotharda kungs, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā utt. nosūtījis pie Mums, uz Karalisti un pie Mūsu pavalstnieku kārtām savus labdzimušos padomniekus Frīdrihu fon Kanicu un Mihaelu fon Brunovu, ar noteiktiem norādījumiem, un viņi arī uzrādījuši augšminētās hercoga Gaišības pilnvarojuma rakstu, ar kuru viņa Gaišība tiem uzdevis viņa Gaišības vārdā dedzīgi vērsties pie Mums, Mūsu Karalistes un Kartām un izteikt lūgumu. Tā kā Mēs ar nemirstīgā Dieva palīdzību pirms neilga laika jau esam noveduši sarunas par ūnijas noslēgšanu starp Mūsu Karalisti un Lietuvas lielkņazisti pie laimīgām beigām un cerētā rezultāta, un Livonijai, ko jau kādu laiku vislielākajā mērā postījis un mocījis barbariskais un tumšais ienaidnieks, Mēs turpmāk varam sniegt palīdzību, tad ar Lietuvas lielkņazistes, kas apvienota ar Karalisti, visu kārtu gribu un piekrišanu Mēs pieņēmām viņa Gaišibas hercoga un viņa pavalstnieku pakļaušanos. Mēs arī šajā sakarībā atceramies, ka pirms vairākiem gadiem Livonijas kārtas ar neskaitāmām vēstulēm un sūtniecībam Mūs jau bija lūgušas pieņemt viņu pakļaušanos, lai Mēs šīs Provinces likteni, nelaimi un postu ņemtu Mūsu Personas aizgādnībā un aizsardzībā. Bet tā kā, ievērojot to visu, minētā pakļaušanās nevarēja notikt bez plašas apspriešanas Polijas senātā un tā lēmuma, Mēs atlikām sarunas līdz brīdim, kad šo lietu varētu parocīgāk atrisināt. Un tā kā patlaban Mums šāda iespēja radusies, Mēs uzskatām to par realizējamu vispirms jau dēļ viņa Gaišības hercoga kunga pilnvaroto pārstāvju uzstājīgā lūguma, kā arī ņemot vērā pabeigto un pilnīgo Karalistes ūniju ar Lietuvas lielkņazisti. Un tādējādi Mēs šā seima laikā pieņemam viņa Gaišības pakļaušanos, kuru mums lūguši augšminētie viņa Gaišības pilnvarotie pārstāvji, ar Lietuvas liekņazisti apvienotās Polijas karalistes visu kārtu lēmumu un piekrišanu, un tādā veidā, kā jau iepriekš izklāstīts, ko mēs ar šo rakstu arī darām zināmu, kā arī uzņemam pieminēto visugaišāko Firstu kopā ar visu hercogisti un viņa Gaišības pavalstniekiem Mūsu un mūsu Karalistes aizsardzībā un zem zvēresta, proti, Polijas karalistes, kas publiski apvienota ar Lietuvas lielkņazisti, vārdā, bez šaubīšanās tādējādi, ka no šā brīža un turpmāk viņa Gaišība un viņa pēcteči līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogisti Mūsu ar Lietuvas lielkņazisti apvienotajai Karalistei kā vienotam un nedalāmam veselumam pakļauti un tajā inkorporēti, un tiem jāpaliek kā Mūsu tā arī ar Lietuvas lielkņazisti apvienotās Polijas karalistes aizsardzībā un aizstāvībā. No otras puses Mēs ceram, ka viņa Gaišība un viņa Gaišibas pēcteči arvien paliks nemainīgi savā uzticībā, simpātijās un pakļautībā, tā kā viņi to ar iepriekšminēto pilnvaroto pārstavju starpniecību ir apliecinājuši Mums un ar Lietuvas lielkņazisti apvienotajai Karalistei. No savas puses Mēs apsolām Mūsu un Mūsu karalistes aizsardzību, kā arī privilēģiju, brīvību un imunitāšu uzturēšanu spēkā, kuras mēs viņiem apstiprinām, tomēr ar noteikumu, ka tās nav pretrunā ar mūsu tiesībām, un Mēs arī apsolam, ka mēs šīs privilēģijas, imunitātes un brīvības atjaunosim, apstiprināsim un pilnīgi noformēsim pēc tam, kad viņa Gaišiba Mums un Mūsu karalistei nodos pienācīgo lēņa zvērestu. Par apliecinājumu un pierādījumu tam Mēs parakstījām šo dokumentu ar savu roku un likām piekārt mūsu zīmogu. Lubļinā, vispārējā seima laikā. 3. augustā, mūsu kunga 1569., mūsu valdīšanas 14. gadā.

 

Mārītes Jakovļevas tulkojums no vācu valodas.

●   Oriģināls uz pergamenta latīņu valodā – LVVA, 554. f., 1. apr., 25. lieta.

●   Publicēts latīņu un vācu valodā –  Kurland. Vom polnisch-litauischen Lehnsherzogtum zur russischen Provinz. Dokumente zur Verfassungsgeschichte 1561-1795/ Hrsg. v. E. Oberländer, V. Keller. – Paderborn, 2008 – S. 94–97.