Personālijas » Melhiors fon Felkerzāms

« Atpakaļ


MELHIORS fon FELKERZĀMS

Felkerzāms, Melhiors fon (Melchior von Fölckersam, arī Fölkersamb, Fölkersahm, Voelckersam) – ievērojams Kurzemes hercogistes valsts darbinieks. Dzimis 1601. g. 15. janvārī Kalkūnē, miris 1665. g. 27. septembrī Jelgavā (apglabāts Jelgavas Trīsvienības baznīcā). Tēvs – Kalkūnes muižas īpašnieks Johans fon Felkerzāms, māte – Urzula, dzimusi fon Budberga, kuras tēvs bija Gārsenes un Baltmuižas īpašnieks Gothards fon Budbergs.

    Pusaudža gados Melhiors bija sūtīts izglītoties uz ārzemēm, 1615. gada pavasarī viņš sāka studēt Kēnigsbergas universitātē, bet par citām literatūrā minētām viņa mācību vietām drošu ziņu nav. Pēc studijām Melhiors fon Felkerzāms vairākus gadus pavadīja dažādu valdnieku, to vidū Meklenburgas un Holšteinas hercogu, dienestā, bet 1630. gada 30. septembrī Kurzemes hercogs Frīdrihs pieņēma viņu par savu padomnieku (Rath) ar algu 400 poļu guldeņu gadā, apsolot pēc trīs gadu iztecēšanas iecelt Felkerzāmu arī par Kandavas pilskungu, jo tad būs beidzies Kandavas pils nomas līgums. Hercogs solījumu turēja, un 1633. gadā Felkerzāms kļuva Kandavas pilskungu jeb hauptmani (Hauptmann). Savukārt 1634. gada sākumā hercogs Jēkabs, plānojot doties uz poļu kara nometni pie Smoļenskas, iecēla viņu par savu muižu direktoru un oberinspektoru (Director und Oberinspector) – šo amatu Felkerzāms pildīja arī laikā, kad Jēkabs ceļoja pa Rietumeiropu. Arī hercogs Frīdrihs turpināja Felkerzāmu izmantot kā padomnieku un Kandavas pilskungu, vairākkārt nosūtot viņu diplomātiskās misijās pie poļiem-lietuviešiem un zviedriem. 1638. gadā Melhiors fon Felkerzāms kļuva par Kuldīgas virspilskungu jeb oberhauptmani (Oberhauptmann), bet 1650. gada 24. augustā viņš iecelts par hercogistes kancleru – kanclera zvērestu viņš nodeva 1651. gada 11. februārī. Kā alga viņam pienācās 1000 guldeņu gadā, taču naudas vietā 1651. gada 23. janvārī hercogs Jēkabs piešķīra viņam Bārbeles (Barbern) muižu, ar noteikumu, ka Felkerzāms no tās ienākumiem ik gadu hercoga kasē iemaksās 300 guldeņu, tāpat Melhioram Felkerzāmam piederēja no tēva mantotā Kalkūne un Birķeneļi.

        Līdz ar iecelšanu kanclera amatā Felkerzāms kļuva par vienu no galvenajiem Kurzemes hercogistes ārpolitikas realizētājiem, kas uzskatāmi izpaudās, piemēram, viņa pūliņos Polijas-Lietuvas un Zviedrijas samierināšanā. Felkerzāms piedalījās poļu-zviedru miera kongresā Lībekā (1651 un 1652/1653), personīgi mēģināja pārliecināt Zviedrijas karali Kārli X Gustavu neuzsākt karu ar Poliju-Lietuvu 1654. gadā un atzīt Kurzemes hercogistes neitralitāti 1655. gadā, risināja sarunas ar Krievijas caru 1656. gadā un veica daudzus citus diplomātiskus uzdevumus. Lielā mērā pateicoties tieši Felkerzāma pūliņiem Olīvas miera sarunās 1660. gadā, zviedri piekrita atbrīvot hercogu Jēkabu no gūsta un atjaunot Kurzemes hercogisti tās iepriekšējā veidolā.

       Melhiors fon Felkerzāms bija divreiz precējies – vispirms ar Barbaru fon Malcāni (Maltzahn, Molzahn), bet pēc dažiem gadiem ar Katrīnu, dzimušu fon Pletenbergu (Plettenberg, †1673). Viņa dēls no otrās laulības Johans Volters arī veidoja savu karjeru Kurzemes hercoga dienestā.   

 

AVOTI un LITERATŪRA:
 
●   Dokumenti par M. fon Felkerzāma iecelšanu amatos – LVVA, 544. f., 3. apr., 431. l., 71., 122.–124., 164.–167. lp.
●   M. Felkerzāma ziņojumi no Stokholmas, Dancigas, Varšavas u.c. 1654., 1655. g. – LVVA, 1100. f., 13. apr., 720. lieta.
●   Fölkersambisches Diarium. – Mitauische Monatsschrift, 1784 Juni-September.
●   Mattiesen, Heinz. “Fölckersam, Melchior von” – Neue Deutsche Biographie 5 (1961), S. 268.

 

Mārīte Jakovļeva