Politiskā vēsture » Hercogistes izveidošana

« Atpakaļ


Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošana

 

       Livonijas konfederācijas likvidācija bija viens no notikumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz agrajiem jaunajiem laikiem Baltijā. Nespējot cīnīties pret maskaviešu militāro spiedienu Livonijas kara laikā (1558–1582), Livonijas valdošās aprindas bija spiestas meklēt palīdzību pie sabiedrotajām kaimiņvalstīm. Tā rezultātā Ziemeļigaunija padevās Zviedrijas karalim, Sāmsalas un Kurzemes bīskapijas nonāca Dānijas īpašumā, bet atlikusī Livonija pakļāvās Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam. Juridiski šī pakļaušanās tika noformēta Viļņā, kur 1561. g. 28. novembrī sastādīts t.s. Pakļaušanās līgums (Pacta Subiectionis). Saskaņā ar to pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers (Kettler; 1517–1587) ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti, kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā. Līdz ar to 1561. g. 28. novembris uzskatāms par Kurzemes un Zemgales hercogistes (Ducatus Curlandiae et Semigalliae; saīsināti – Kurzemes hercogiste) de jure dibināšanas dienu. Vienlaikus ar līgumu tapa vēl viens no hercogistes pamatdokumentiem – t.s. Sigismunda Augusta privilēģija, kuras likumība Kurzemes hercogistē atšķirībā no Vidzemes nekad netika apstrīdēta.  

       Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. g. 5. martā Rīgas pilī. Pēc tam, kad Gothards Ketlers bija svinīgi pasniedzis savas mestra amata zīmes, ordeņa zīmogus, svarīgākos dokumentus, kā arī piļu un pilsētu atslēgas Sigismunda II Augusta pārstāvim Lietuvas kancleram Nikolajam Radzivillam (Melnajam), viņš pasludināja Gothardu par Kurzemes un Zemgales hercogu un karalim piederošo teritoriju gubernatoru jeb administratoru. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par Polijas-Lietuvas karaļa vasali, bet bijušie ordeņa brāļi un vasaļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. g. 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana de facto.

       Līdz 1569. gadam Kurzemes hercogisti lēņa attiecības saistīja tikai ar Lietuvu, jo Polija tolaik nevēlējās iesaistīties Livonijas karā un Sigismunds II Augusts Livonijas pakļaušanos pieņēma Lietuvas lielkņazistes vārdā. Taču 1569. g. augustā Ļubļinā Polija un Lietuva savstarpējās valstiskās attiecības pārveidoja no personālūnijas par reālūniju, izveidojot vienotu Polijas-Lietuvas valsti jeb “Abu Nāciju Republiku” (Žečpospoļitu). Pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas saskaņā ar hercoga un muižniecības pārstāvju Frīdriha fon Kanica (Kanitz) un Mihaela fon Brunava (Brunnau, Brunnow) iesniegumu turpat Ļubļinā notika arī t.s. Kurzemes hercogistes inkorporācija vienotajā Polijas-Lietuvas valstī, kas nozīmēja, ka hercogiste kļuva par kopēju Polijas-Lietuvas lēni. Apstiprinājuma rakstā karalis Sigismunds Augusts deva solījumu kopīgiem spēkiem aizsargāt Kurzemes hercogisti kā savu vasaļvalsti, kā arī apsolīja hercogistes muižniecībai viņu privilēģiju precīzāku formulēšanu, atjaunošanu un apstiprināšanu pēc tam, kad Kurzemes hercogs būs nodevis jaunajai kopvalstij lēņa zvērestu.


Avoti un Literatūra:

 

• Henning S. Lifflendische Churlendische Chronica, was sich voom Jahr Christi 1554 bis auff 1590 In den langwierigen Moscowiterischen vnd anderen Kriegen an nothdrenglicher veränderunge der Obrigkeit und Stände in Lieffland, sieder deß letzten Meisters und Ersten in Lieffland zu Churland und Semgalln Hertzogen, gedenckwirdiges zugetragen. In: Scriptores Rerum Livonicarum, Bd. 2, Riga/Leipzig 1848, S. 195–368.

•  Kurzemes hercogistes inkorporācijas dokuments. Ļubļinā, 1569. g. 3. augustā. – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 25. lieta.

• Švābe A. Sigismunda Augusta Livonijas politika. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1937. g. 1. nr., 67.–109. lpp., 4. nr. 483.–522. lpp.

• Ziegenhorn Chr. G. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg 1772.


Mārīte Jakovļeva