« Atpakaļ


Amts (Amt) – termins pārmantots no Livonijas laikiem. Kurzemes hercogistē ar to apzīmēja valsts jeb hercoga muižas. Lai gan formāli valsts muižas dalījās domēnēs un hercogu privātmuižās vai t.s. galda muižās (Allodialgüter, Tafelgüter), praksē tās netika dalītas, un visi ienākumi no tām ieplūda kopējā kasē hercoga rentejā jeb kamerā (Renthey, Rentkammer). Kurzemē par amtu dēvēja gan muižas iecirkni, kas varēja sastāvēt no vienas muižas vai galvenās muižas un blakus muižam, gan arī tikai galveno muižu jeb saimniecisko centru. Šai ziņā Kurzemes hercogiste atšķīrās no Prūsijas hercogistes, kur ar vārdu “Amt” apzīmēja noteiktu tiesas apgabalu, kas bija analogs pilskunga tiesas iecirknim (Hauptmannschaft) Kurzemes hercogistē. Katra amta pārvaldes priekšgalā atradās muižkungs (Amtmann) un muižas rakstvedis (Amtschreiber), vai dažkārt tikai viens no viņiem. Hercoga muižu pārvaldniekiem un valdītajiem (nomniekiem, ķīlas turētājiem) pienācās jurisdikcijas tiesības pār muižas iemītniekiem un zemniekiem civillietās un vieglās kriminallietās. Savukārt smagākās krimināllietās jurisdikcija pienācās attiecīgā novada pilskungam (Hauptmann) vai virspilskungam (Oberhauptmann).

     Amtu gada rēķinus bija jāiesniedz hercoga kamerā, kur tos pārbaudīja hercoga nozīmēti ierēdņi. Periodiski amtos ieradās hercoga komisijas, kas uzklausīja arī zemnieku sūdzības. Amtu revīzijas jeb inventarizācijas notika arī ik reizi, kad muižā nomainījās pārvaldnieks vai rakstvedis. Ierēdņiem bija jāvadās no hercogu izdotajiem muižu likumiem (Amts-Ordnung), kā arī jādod uzticības zvērests. Par savu darbu tie saņēma atalgojumu naudā un natūrā. Savukārt amta iznomāšanas vai ieķīlāšanas gadījumā bija jāvadās pēc pušu noslēgtā līguma noteikumiem.

    18. gs. hercogi Ernsts Johans un Pēteris Bīroni periodiski mēģināja intensificēt muižu saimniecību, apvienojot vairākus amtus t.s. ekonomijās (Oeconomien). Taču ar to bija neapmierināta muižniecība, jo tādējādi tika samazināts muižu skaits un attiecīgi arī pārvaldnieku vietu skaits, ko muižniecība uzskatīja par vienu no saviem iztikas veidiem hercogistē. 

Mārīte Jakovļeva